|| Gan Gan Ganat Bote ||

Shree Gajanan Maharaj Vijay Granth

10. nodaļa

Sveicieni ar lordu Ganešu

Ievads

Gajana Maharaja Vijaja Granta 10. nodaļa ir valdzinoša dievišķās gudrības un garīgās vadības izpēte.. Šī nodaļa turpina sniegt dziļu ieskatu dzīvē un mācībās Gajanan Maharaj, cienījams svētais, kura mantojums turpina iedvesmot neskaitāmus cilvēkus.. Šajā blog post, mēs ienirt uz galvenajām tēmām un vēstījumiem 10. nodaļā, piedāvājot visaptverošu izpratni par tās nozīmi.

Pielūgsmes būtība

Viena no galvenajām tēmām 10. nodaļā ir būtība ziedošanās.. Gajanans Maharadžs uzsver, ka patiesa dievbijība nav tikai rituāli un lūgšanas, bet gan dziļa, sirsnīga saikne ar dievišķo.. Viņš mudina savus sekotājus attīstīt nelokāmas ticības un paļāvības sajūtu uz Dievu neatkarīgi no dzīves grūtībām.. Šajā nodaļā ir labi paskaidrots, kā uzticība var veicināt iekšēju mieru un garīgu piepildījumu.

Dieva iejaukšanās un brīnumi

10. nodaļā ir aprakstīti gadījumi, kad Gajanans Maharadžs veica Dieva iejaukšanos un brīnumus.. Šie stāsti nav tikai pasakas par brīnumu, bet ir domāti, lai stiprinātu ticības spēku un dievišķā klātbūtni mūsu dzīvē.. Šajā nodaļā aprakstītie brīnumi ir atgādinājums, ka Dievs vienmēr mūs vēro, ir gatavs mūs vadīt un aizsargāt grūtā brīdī.

Mācības par Dharmu un taisnīgumu

Gajana Maharaja mācības par dharmu (taisnību) ir vēl viens 10. nodaļas izceltājs.. Viņš uzsver, cik svarīgi ir dzīvot pēc nevainojamības un morāles vērtībām.. Saskaņā ar Maharadža teikto, pieķeršanās dharmai ir būtiska garīgai izaugsmei un harmonijas uzturēšanai sabiedrībā.. Šajā nodaļā ir doti praktiski padomi, kā raudzīties uz ētiskām dilemmām un pieņemt taisnīgus lēmumus ikdienas dzīvē.

Nesavtības spēks

Neesība ir jauna tēma 10. nodaļā.. Gajanans Maharadžs iesaka saviem kalpiem rīkoties pašaizliedzīgi un kalpot citiem, negaidot atalgojumu.. Šī pašaizliedzīgā kalpošana, saskaņā ar Maharadža teikto, ir ceļš uz garīgo apgaismību un Dieva svētībām.. Nodaļa ir piepildīta ar anekdotēm, kas ilustrē pašaizliedzīgu darbību pārveidojošo spēku.

Ko mēs varam mācīties no pazemības

Pazemība ir vēl viens tikums, ko uzsver Gajanans Maharajs 10. nodaļā.. Viņš māca, ka visu garīgo norišu pamatā ir pazemība.. Patiesa pazemība ir saistīta ar to, ka mēs atzīstam citu cilvēku dievišķību un paši atzīstam savus ierobežojumus.. Maharadža mācības mudina viņa sekotājus palikt pazemīgiem un pamatotiem, lai cik veiksmīgi un spēcīgi tie kļūtu.

Pārdomas par prāta būtību

Gajanans Maharadžs šajā nodaļā sniedz dziļu ieskatu par prāta būtību.. Viņš skaidro, kā prāts var būt gan atbrīvošanas, gan verdzības avots atkarībā no tā, kā tas tiek kontrolēts.. Maharajs piedāvā praktiskus paņēmienus prāta apgūšanai un iekšējā miera sasniegšanai.. Šīs mācības ir īpaši svarīgas mūsdienu strauji mainīgajā pasaulē, kur garīgais miers bieži vien ir izvairīgs.

Guru nozīme garīgajā ceļojumā

10. nodaļā ir uzsvērta arī guru (garīgā skolotāja) būtiskā nozīme cilvēka garīgajā ceļojumā.. Gajanans Maharadžs uzsver, ka patiesa Guru ir būtiska vadība un apgaismība.. Nodaļā apskatītas patiesa Guru īpašības un nelokāmas ticības svarīgums Guru.. Šīs attiecības ir attēlotas kā svētas saites, kas var izraisīt dziļas garīgas pārmaiņas.

Svami Samarta vizīte Umravati: mācība pielūgsmē un pazemībā

Atmaram Bhikaji, dievbijīgs un dievbijīgs vīrs no Kayastha Prabhu kopienas, Umravati pilsētā bija labi pazīstams ar savu nelokāmo uzticību svētajiem un viņa dziļo apņemšanos garīgumu.. Viņš dzīvoja dzīvi, ko raksturo vienkāršība un godbijība, vienmēr meklējot svētu figūru svētības.. Kādu dienu Umravati apciemoja godājamo Svami Samartu, kas bija liels garīga auguma svētais, un ieradās Atmarama mājā.. Šī negaidītā vizīte piepildīja Atmaramu ar milzīgu prieku un pateicību.. Viņš redzēja Svami Samarth klātbūtni kā dievišķu svētību un uzņēma Viņu ar vislielāko cieņu un uzticību.

Atmarams izpildīja visus tradicionālos rituālus Svami Samarta godam.. Viņš sāka piedāvāt Svami siltu vannu, simbolizējot pasaulīgo piemaisījumu nomazgāšanu.. Pēc vannas, Atmarams rūpīgi uzklāja kesari tilak (safrona zīme) uz Svami pieres, cieņas un padevības žestu.. Pēc tam viņš greznoja Svami ar svaigu ziedu gārni, kas simbolizēja viņa godbijību un mīlestību.. Visu šo rituālu laikā Atmarama sirdi piepildīja dziļa piepildījuma sajūta, jo viņš uzskatīja, ka kalpošana svētajam kā Svami Samartam ir augstākā dievbijības forma.

Umravati, Svami Samarth vizīte radīja uztraukuma vilni starp piekritējiem.. Starp tiem bija Ganešs Šri Krišna Khaparde, ievērojams jurists, kas pazīstams ar savu tiesisko akumenisko un garīgo noslieci.. Vēl viens pielūdzējs, Ganešs Appa, bija Lingajat kopienas loceklis.. Viņa sieva Čandrabhaja bija dedzīgs Svami Samarta pielūdzējs.. Tomēr Ganešs Appa sākotnēji vilcinājās uzaicināt Svami uz savām mājām, iespējams, sakarā ar bezvērtības sajūtu vai bailēm, ka nespēj viņam kalpot pareizi.. Taču Čandrabaja nelokāmā ticība un neatlaidīgais pamudinājums galu galā viņu pārliecināja.. Atzīstot, cik patiesi ir viņu dievbijība, Svami Samarts pieņēma viņu uzaicinājumu un svētīja viņu māju ar Dieva klātbūtni.. Šis apciemojums nesa milzīgu prieku un garīgu piepildījumu ģimenei, un viņi ar dziļu bijību turpināja godāt Svami Samartu.

Svami Samarta klātbūtne Umravati dziļi ietekmēja pilsētas iedzīvotājus.. Dieva aura un gudrība piesaistīja daudzus, kas meklēja Dieva svētības un vadība viņu garīgajā un pasaulīgajā dzīvē.. Viņu vidū bija arī Balabhau — Atmarama radinieks.. Balabhau sākotnēji bija parasts cilvēks ar pasaulīgām pieķeršanām un pienākumiem, taču sastapšanās ar Svami Samartu mainīja viņa dzīvi.. Viņš kļuva dziļi veltīts Swami, līdz brīdim, kad viņš nolēma atteikties no visiem saviem pasaulīgajiem mērķiem, ieskaitot savu darbu, palikt tuvu Swami un kalpot viņam.

Balabhau dievbijība bija sirsnīga un dedzīga, un viņš labprāt atteicās no savām mantām un mierinājumiem, lai sekotu garīgumam Svami Samarta vadībā.. Tomēr Svami Samarts savā gudrībā redzēja, ka Balabhau un citiem dievlūdzējiem bija nepieciešama mācība par patiesu pazemību un padošanos.. Svami bieži iemācīja pamatīgas mācības ar šķietami vienkāršu un rotaļīgu rīcību.. Šajā gadījumā viņš simboliskā aktā izmantoja lielu lietussargu, lai pārmācītu Balabhau un viņa sekotājus.. Šī notikuma precīzais raksturs grantā ir aprakstīts rotaļīgā un simboliskā veidā, parādot Svami unikālo gudrību.

Ar šo darbību Svami Samarts paziņoja, ka patiesai pielūgsmei ir nepieciešams kaut kas vairāk nekā tikai ārēja atteikšanās un kalpošana.. Tas prasa pilnīgu pazemību, ego padošanos un gatavību pieņemt Guru mācības, lai kā tās tiktu piegādātas.. Svami lietussarga izmantošana bija atgādinājums, ka garīgā izaugsme ietver gan padošanos, gan pieņemšanu un ka vienmēr jābūt gatavam saņemt Guru vadību jebkurā formā.

Šis stāsts ar savu bagāto simboliku un pamatīgajām mācībām ilustrē dziļo saistību starp Guru un mācekli.. Tā arī uzsver pazemības, padošanās un sapratnes nozīmi, ka dievbijības ceļš nav tikai atteikšanās no pasaules, bet arī atteikšanās no sevis – ego.. Svami Samarta, cauri Viņa rīcība un mācības, turpina iedvesmot un vadīt pielūdzējus savā garīgajā ceļojumā, parādot, ka patiesā dievbijības būtība ir pilnīga padošanās Dieva gribai.

Suklala govs pārveidošana: stāsts par dievišķu iejaukšanos

Balapurā bija vīrs Suklala Agarwala vārdā.. Viņam piederēja govs, kas bija pastāvīgas nepatikšanas avots.. Šī govs klejoja ap ciematu, nojaucot bērnus un cilvēkus, un agresīvi uzlādētu pat spēcīgākajiem vīriešiem ar saviem ragiem.. Govim bija ieradums iebarot veikalos, kur tā iebāza galvu graudu grozos, ēda tik daudz, cik patika, un izpostīja pārējos.. Tas arī izlietu eļļu un ghee, klauvējot pāri konteineriem ar savu ķermeni.

Par spīti tam, ka govs bija piesieta mājās, tā nekavējoties atbrīvojās no saviem ierobežojumiem.. Ķēdēm, kas to saistīja, nebija nekādas nozīmes, un govs uzvedās vairāk kā savvaļas tīģeris nekā mājdzīvnieks.. Balapura iedzīvotājiem apnika govs antiki un pastāvīgās nepatikšanas, ko tas radīja.. Govs neuzrādīja grūtniecības pazīmes un nekad neradīja pienu.. To nevar ierobežot nekur, ne mājās, ne citur.

Ciema iedzīvotāji Suklalam ieteica vai nu dot govi miestam, vai arī nošaut to pats, lai izbeigtu postu.. Suklāls viņiem teica, lai viņi izturas pret govi tā, kā viņi to uzskatīja par piemērotu, jo arī viņam bija apnicis.. Kādu dienu Patāns mēģināja nogalināt govi, to nošaujot.. Viņš pielādēja savu ieroci un gaidīja pareizo brīdi, bet kaut kā govs sajuta briesmas.. Tā apsūdzēja viņu ar saviem ragiem un pieklauvēja viņu.

Suklāls pat aizveda govi uz citu ciemu, lai to atbrīvotu, bet govs atrada ceļu atpakaļ.. Visbeidzot kāds ieteica aizvest govi uz Šegaonu un piedāvāt to Svami Samartam.. Viņi sprieda, ka Svami ir pārveidojuši zirgu, kas pieder Govindbuvai, tāpēc varbūt viņš varētu darīt to pašu ar šo traucējošo govi.. Ciema iedzīvotāji Suklalam teica, ka, ja viņš svētajam piedāvātu govi, viņš nopelnītu nopelnus un viņu nepatikšanas būtu beigušās.

Pārliecināts par savu argumentāciju, Suklāls nolēma aizvest govi uz Šegaonu.. Tomēr govs ķeršana nebija viegls uzdevums.. Viņi izmēģināja dažādas metodes, bet nekas nedarbojās.. Beigās viņi pie kokvilnas sēklu kaudzes novietoja kaudzīti (grauda veida).. Kad govs sāka ēst, viņi apmeta ap kaklu nāsi un ap divdesmit vīri to cīkstējās līdz zemei.. Tad viņi to cieši savienoja ar ķēdēm un ielādēja ratos, dodoties uz Šegaonu.

Tuvojoties Šegaonam, govs uzvedība sāka mainīties.. Reiz sīvā govs sāka nomierināties.. Kad viņi sasniedza Svami Samarta klātbūtni, govs skatījās uz viņu ar asarām acīs, tās izturēšanās pilnībā izmainījās.. Svami Samarts, redzēdams govs nožēlojamo stāvokli, norāja cilvēkus par tik skarbu izturēšanos pret to.. Viņš šaubījās, kāpēc viņi bija tik nežēlīgi sasieti nabaga radījums ar sasietām kājām un kaklu un pat ķēdītiem tā ragiem.

Svami Samarth viņiem teica, ka šī govs, ko viņi bija izturējušies kā tīģeris, faktiski bija simbols mātes visā pasaulē.. Jēzus viņiem lika nekavējoties atbrīvot govi, jo tas vairs neradīs nekādas problēmas.. Tomēr neviens neuzdrošinājās pieiet govs, lai to atsietu.. Redzot viņu vilcināšanās, Svami Samarts pats pakāpās uz priekšu un ar savu dievišķo pieskārienu atbrīvoja govi no visām tās saitēm.

Pēc atbrīvošanas govs mierīgi nokāpa no ratiem, nolieca savas priekšējās kājas un noliecās Svami Samarth priekšā, it kā piedāvājot savas cieņas.. Pēc tam viņš trīs reizes riņķoja un ar mēli laiza kājas.. Visi klātesošie bija pārsteigti par šo brīnumaino pārmaiņu, un viņi slavēja Svami Samarth ar skaļi gaviles, skandējot viņa vārdu trīsreiz.

Balapuras iedzīvotāji, atbrīvojušies no savām nepatikšanām, atgriezās savā ciemā, kamēr govs palika Šegaonā, mierīgi uzturēdamies pie pelnu.. Kopš tās dienas govs nekad neradīja nekādas problēmas un izrādīja visas gudra un maiga dzīvnieka īpašības.. Pat mūsdienās šīs govis pēcteči esot dzīvojuši Šegaonā, kas liecina par Svami Samarta dievišķo iejaukšanos.

Laxman Ghude stāsts

Laxman Ghude, bagāts Brahmin no ciema Karanja, cieta no smagas kuņģa kaites.. Par spīti plašai ārstēšanai, viņa stāvoklis neuzlabojās, un viņš veltīgi tērēja daudz naudas.. Uzklausot par Šri Gajanana Maharadža brīnumainajām spējām, Laksmens nolēma kopā ar ģimeni apciemot Šegaonu, cerēdams atrast zāles.

Viņa stāvoklis bija tik smags, ka viņš nevarēja staigāt, tāpēc daži cilvēki aizveda viņu uz templi.. Kad viņi sasniedza templi, Laxman varēja tikai paklanās uz leju nedaudz attiecībā, jo viņa ķermenis bija pārāk vāja.. Viņa sieva ar asarām acīs lūdza Maharadžu, sacīda: "Esi žēlīgs!. Es esmu jūsu pazemīgais pielūdzējs.. Lūdzu, atbrīvojiet manu vīru no šīm ciešanām."

Tajā brīdī Maharadžs ēda mango.. Viņš meta mango uz Laxman sievu un sacīja: "Bēdājiet to savam vīram, un viņš atgūsies.. Tava uzticība viņu aizsargās.". Maharadžs pēc tam atgriezās parastajās aktivitātēs.

Bhaskars, viens no mācekļiem, ieteica Laxman sieva, "Nav nepieciešams palikt šeit.. Atgriezieties Karanjā un iedodiet savam vīram mango kā prasad.. Tas viņu izdziedinās.". Sekojot šim padomam, viņa atgriezās mājās un pabaroja mango Laxman.

Nākamajā rītā, pēc mango ēšanas, Laxman juta tūlītēju uzlabojumu.. Viņa vēders, kas bija smagi sāpīgi, pēkšņi atviegloti, un slimība, kas bija mocīja viņu tik ilgi pazuda.. Viņš bija pilnīgi izdziedināts, daudz par izbrīnu viņa ģimeni un draugiem.

Laxman kopā ar sievu atgriezās Šegaonā, lai izteiktu pateicību Maharadžam.. Viņi lūdza viņu apmeklēt savas mājas Karanjā un svētīt to ar viņa klātbūtni.. Maharadžs piekrita un kopā ar Šankaru Bhau Pitambaru apmeklēja Laxman māju.

Pie mājas Laxman piedāvāja dievkalpojumu un pasniedza Maharajam naudu, sakot, ka tas bija viss, kas viņam bija.. Maharadžs, redzēdams Laxman viltu, jautāja: "Jūs apgalvojat, ka jums nav nekas palicis, bet jūs dot naudu tagad?. Neizliecies ar mani."

Maharadžs lika Laxman atvērt durvis uz savu kasi.. Neapšaubāmi, Laxman atbilst un, ar lielu vilcināšanās, atbloķēja durvis, atklājot savu bagātību.. Maharadžs ieraudzīja Laxman liekulību un, vīlies par savu viltīgo uzvedību, nolēma aiziet.

Pirms došanās prom, Maharadžs teica: "Jūs turat savu bagātību, apgalvojot to kā savu.. Tagad jums ir jāuzņemas sekas.. Es atbraucu, lai svētītu jūs ar vēl lielāku bagātību, bet jūsu liktenis to ir novērsis."

Saskaņā ar Maharadža vārdiem, sešu mēnešu laikā Laxman zaudēja visu savu bagātību un tika samazināts ubagošanai.. Šis stāsts parāda, ka maldināšanai un liekulībai nav vietas garīgumā un ka sirsnība un uzticība ir būtiska, lai saņemtu Dieva žēlastību.

Secinājums

Gajana Maharaja Vijaja Granta 10. nodaļa ir garīgās gudrības un vadības dārgumu trove.. Tā sniedz vērtīgas pamācības par dievbijību, dharmu, pašaizliedzību, pazemību un prāta būtību.. Caur aizraujošiem stāstiem un mācībām Gajanans Maharadžs turpina iedvesmot un vadīt savus sekotājus uz garīgās apgaismības ceļa.. Šī nodaļa ir apliecinājums Maharadža mācību un to spēju pārveidot dzīves.

Izmantojot šajā nodaļā izklāstītos principus, lasītāji var uzsākt garīgās izaugsmes un pašizpausmes ceļu, ko vada Gajana Maharadža dievišķā gudrība.